Clicky

Nodokļi Latvijā

Dažāda veida nodokļi, nodokļu maksātāji un nodokļu nemaksātāji, sodi par nodokļu nemaksāšanu, Valsts Ieņēmumu dienests, ēnu ekonomika, nodokļu optimizācija u.t.t. – šīs un vēl citas lietas ļoti bieži varam dzirdēt gandrīz katru dienu, kas nozīmē, ka valsts nodokļu sistēmai ir patiesi liela nozīme mūsu dzīvēs. Kāpēc? Galvenokārt tas saistāms ar to, ka nodokļu sistēma ir kā stūrakmens valsts ekonomiskās izaugsmes jautājumos. Un ja reiz runa iet par ekonomisko izaugsmi, tad skaidrs kļūst tas, cik liela nozīme tiek atstāta arī uz dažādām citām sfērām. Tomēr tikai retais Latvijas Republikas pilsonis pilnībā apzinās sakārtotas nodokļu sistēmas nozīmi valsts turpmākā attīstībā un izprot dažādus nodokļu veidus.

Šādas nepietiekamas zināšanas, bez šaubām, rada virkni problēmu, kas visbiežāk saistās ar nevēlēšanos maksās valstī noteiktos nodokļus un tas tā ir ļoti dažādu iemeslu dēļ. Piemērām, ja cilvēkam ir zemas zināšanas par nodokļu nozīmi valsts ekonomikā un viņaprāt valsts nekad nav pilnīgi neko devusi tieši viņam, šis konkrētais cilvēks varētu sākt izvairīties no nodokļu maksāšanas. Situācija nemainīsies un šī persona aizvien vairāk ticēs savām iedomām par to, ka nodokļu sistēma ir vien liela naudas zagšana. Šādu cilvēku nu dien Latvijā netrūkst. Un iespējamie varianti un līmeņi kādos notiek nodokļu nemaksāšana ir loti dažādi. Turklāt nodokļu sistēma darbojas tā, ka šo nodokļu nemaksātāji ļoti lielā mēra ietekmē savus līdzcilvēkus. Bet par nodokļu maksāšanas nozīmi nedaudz vēlāk.

Kāda tad īsti ir Latvijas nodokļu sistēma, kādus nodokļus ir jāmaksā un kādi likumi regulē šo, tik ļoti nozīmīgo, valsts ekonomiskās un līdz ar to arī sociālās sfēras izaugsmi? Lai labāk izprastu šos un citus ar šo tēmu saistītos jautājumus, nepieciešams tuvāk iepazīties ar dažādiem specifiskiem terminiem, kas daudziem var šķist maldinoši. Tas ne tikai uzlabos katra indivīda vispārējās zināšanas, bet vajadzības gadījumā ļaus daudz ērtāk orientēties likumos, kas saistīti ar Latvijas Republikas nodokļu sistēmu.

Nodoklis

Jebkurš nodoklis, kas paredzēts valsts nodokļu sistēmā ir ar likumu noteikts, vienreizējs vai periodisks, obligāts maksājums pašvaldību budžeta vai valsts budžeta (speciālā budžeta vai valsts budžeta), nepieciešamo ieņēmumu nodrošināšanai, kā arī pašvaldību funkciju un valsts funkciju finansēšanai. Nodokļu maksāšana valstij vai pašvaldībai, tiešā veidā neparedz atlīdzinājuma sniegšanu konkrētajam nodokļu maksātājam.

nauda_110327

Valsts nodeva

Tāpat kā nodoklis, arī valsts nodeva ir maksājums, kas ir obligāti veicams valsts budžetā vai atsevišķos gadījumos, pēc likumā noteiktās kartība arī pašvaldības budžetā. Nodeva tiek maksāta par dažādu institūciju, valsts vai pašvaldības, veicamo darbību, kas ir atbilstoša katras atsevišķās institūcijas funkcijām. Tās mērķis nav pilnīga, katras attiecīgās institūcijas veiktā darba izmaksu segšana. Tā vietā, par mērķi ir izvirzīta dažādu personu veikto darbību regulēšana.

Pašvaldības nodeva

Šī nodeva pēc savas būtības ir līdzīga valsts nodevai. Tomēr to, pēc likumā noteiktās kārtības nosaka katras atsevišķās pašvaldības dome. Un tā ir obligāti veicams maksājums, kas tiek veikts attiecīgās pašvaldības speciālajā vai pamatbudžetā. Tāpat kā valsts nodeva arī pašvaldības noteiktā nodeva nav saistīta ar mērķi tiešā veidā un pilnībā sekt kādas pašvaldības iestādes darba gaitā veidotās izmaksas.

Nodokļu maksātāji

Pēc likumā noteiktas kārtības par nodokļu maksātājiem uzskatāmas Latvijas Republikas vai arī ārvalstu fiziskās, kā arī juridiskās personas, kas veic jebkādas darbības, kas tiek apliktas ar darbības vai arī tādas darbības, no kuru veikšanas ir paredzēts gūt ienākumus nākotnē.

Katra atsevišķā nodokļa objekts, tā maksātājs un apmaksājamā summa tiek noteikta pēc kārtības, kādu nosaka attiecīgā nodokļa likums.

Nodokļu administrācija

Par nodokļu administrāciju ir atbildīgs Valsts Ieņēmumu dienests un visas institūcijas, kas izveidotas saskaņā ar to. Pašvaldībās par nodokļu administrāciju atbild attiecīgās pašvaldības domes ieceltā amatpersona vai amatpersonas un speciāli izveidotas institūcijas. Ja konkrēto nodokļu likums to paredz, tad par šo nodokļu administrāciju atbild speciāli izveidotas valsts institūcijas.

images

Nodokļa atlaide

Nodokļa atlaide ir tā katra atsevišķā nodokļa daļa, par kuru ir iespējams samazināt attiecīgā nodokļa aprēķināto apmēru. Tas ir iespējams gadījumos, kad nodokļa maksātājs ir izpildījis tos tos nosacījumus, ko paredz katra konkrēta nodokļa likums vai ja to paredz šajā likumā atrunātie kritēriji.

Latvijas nodokļu un nodevu sistēma

Latvijas Republikas noteiktā nodokļu un nodevu sistēma sastāv no:

  • dažādi valsts nodokļi, kuru maksātājus, kā arī katra nodokļa likmi nosaka valsts parlements jeb Saeima.
  • valsts noteiktās nodevas, kuras tiek piemērotas to maksātājiem, saskaņā ar valsts nodevu likumu un tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas ietekmē to piemērošanu un maksāšanas kārtību.
  • atsevišķu pašvaldību noteiktās nodevas, kuras tiek piemērotas to maksātājiem, saskaņā ar pašvaldību nodevumu likumu un katras atsevišķās pašvaldības izdotajiem, saistošajiem noteikumiem.
  • tie nodokļi, kas noteikti un tiek piemēroti to maksātājiem saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

Kopumā aplūkojot Latvijas Republikas nodokļu sistēmu ir skaidrs, ka savā būtībā nodokļi Latvijā neveido vienkāršu sistēmu un tā sevī ietver dažādus sarežģījumus, tomēr ja to salīdzina ar citām, tā sauktajām, vecajām Eiropas Savienības valstīm, tā šķiet gluži vienkārša, jo šo valstu nodokļu sistēmas ir patiesi komplicētas.

Sekojot līdzi izmaiņām pasaule ekonomikā un tās izaugsmē, Latvijas nodokļu sistēmā pastāvīgi tiek veiktas dažādas izmaiņas, kas ļauj valsts ekonomiku pielīdzināt pasaules attīstības tendencēm.

Ja salīdzinām minimālās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes ar tām, kas ir piemērotas citās Eiropas Savienības valstīs, kļūst skaidrs, ka Latvijas Republikas noteikto nodokļu slogs ir viens no augstākajiem visā Eiropas Savienībā. Tomēr kopējais nodokļu slogs ir zemāks par 30% no IKP, kas nozīmē, ka šis rādītājs ir viens no zemākajiem visā Eiropas Savienībā.

Likums par nodokļiem un nodevām

Nodokļu sistēmu, kas ir ieviesta, tiek pastāvīgi mainīta un izmantota Latvijas Republikā nosaka un ierobežo “Likums par nodokļiem un nodevām”. Tas ir valsts parlamenta jeb Saeimas izdots likums, kas stājies spēkā 1995. gada 1. aprīlī. Šis likums reglamentē vispārējos noteikumus, pēc kuriem iespējams piemērot nodokļu un nodevu maksāšanu, kā arī dažādus specifiskus jautājumus, kas saistīti ar Latvijas valsts nodokļu sistēmu. Šis likums sevī ietver informāciju par nodokļu un nodevu veidiem, kā arī katra konkrētā nodokļa un nodevas noteikšanas kārtību. Tajā ir aprakstītas tiesības, pienākumi un atbildība, kas gulstas uz ikviena nodokļu un nodevu maksātāja. Tāpat ir smalki, tomēr saprotami aprakstīta kārtība, kādā notiek nodokļu maksātāju reģistrācija un līdz ar to arī tās tiesības, pienākumi un atbildība, kas gulstas uz nodokļu un nodevu administrācijas. Tam seko detalizēta informācija par to, kādā kārtībā notiek maksātājam piemēroto nodokļu un nodevu iekasēšana un kādos gadījumos, un kā veicama nenomaksāto nodokļu un nodevu piedziņa. Līdz ar šo informāciju, likumā ietverta arī visa nepieciešamā informācija par atbildību, kas jānes nodokļu maksātājām gadījumā ja ir pārkāpts kāds no punktiem nodokļu un nodevu likumā. Un visbeidzot, tas sevī ietver detalizētu aprakstu par kārtību, kādā notiek pieņemto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana, kas saistīta ar dažādiem jautājumiem par Latvijā noteikto nodokļu un nodevu maksāšanu.

Jāatceras, ka katru atsevišķo, valstī noteikto nodokļa veidu, vēl smalkāk reglamentē atsevišķs, Saeimas izdots likums, kas ir saistīts tikai un vienīgi ar katru konkrēto nodokli.

3ccb43e450c72c808795f735c94ff0e7_thumb

Dažādi nodokļu veidi Latvijā

Latvijas Republikā ir pieņemti sekojošie valsts nodokļi, no kuriem, par katru atsevišķo ir izdots likums, kas reglamentē tā piešķiršanu un apmaksu.

  • Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kura piemērošanu un apmaksu reglamentē Saeimas pieņemtais likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Ar šo nodokli tiek aplikti tie iedzīvotāju ienākumi, kas saistīti ar algota darba veikšanu.
  • Uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN), kura piemērošanu un apmaksu reglamentē Saeimas pieņemtais likums “Par uzņēmuma ienākuma nodokli”. Ar šo nodokli tiek aplikti uzņēmuma darbības rezultātā gūtie ieņēmumi.
  • Nekustamā īpašuma nodoklis, kura piemērošanu un apmaksu reglamenta Saeimas pieņemtais likums “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Ar šo nodokli tiek aplikts nekustamais īpašums, piemērām māja vai zemes gabals.
  • Pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kura piemērošanu un apmaksu reglamentē Saeimas pieņemtais Pievienotās vērtības nodokļa likums. Ar pievienotās vērtības nodokli tiek aplikti ieņēmumi no dažādu preču un pakalpojuma apgrozījuma.
  • Akcīzes nodoklis, kura piemērošanu tā maksātājiem un tā apmaksu reglamentē Saeimas pieņemtais likums “par akcīzes nodokli”. Ar akcīzes nodokli tiek aplikti ieņēmumi no atsevišķu, likumā noteiktu preču apgrozījuma.
  • Muitas nodoklis, kura piemērošanu tā maksātājiem un tā apmaksu reglamentē Saeimas pieņemtais Muitas likums, kā arī citi normatīvie akti, kas regulē dažādas ar muitu un tās kontroli saistītās lietas.
  • Dabas resursu nodoklis, kura specifisko piemērošanu tā maksātājiem un tā apmaksu reglamentē Saeimas pieņemtais Dabas resursu nodokļa likums. Šīs nodoklis tiek piemērots par dabas resursu izmantošanu un vides piesārņošanu, ja tāda notiek, tās noteiktajos limita ietvaros.
  • Izložu un azartspēļu nodoklis, kura piemērošanu atsevišķos gadījumos un tā apmaksu reglamentē Saeimas pieņemtais likums “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”
  • Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kuru piemērošanu un apmaksu reglamentē Saeimas pieņemtais likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Ar šo nodokli tiek apliktas uzņēmuma izmaksas darba algai un citas tai pielīdzinātās summas.
  • Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis, kura piemērošanu tā maksātājiem un tā apmaksas procesu reglamentē Saeimas pieņemtais likums “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”.
  • Elektroenerģijas nodoklis, ar kuru saistītos jautājumu, tā piemērošanu un apmaksu reglamentē Saeimas pieņemtais Elektroenerģijas nodokļa likums.
  • Mikrouzņēmuma nodoklis, kura piemērošanu un apmaksu reglamentē Saeimas pieņemtais Mikrouzņēmuma likums.
  • Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, kura piemērošanu un apmaksu reglamentē Saeimas pieņemtas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums.
  • Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, kuru tāpāt kā iepriekš minēto nodokli reglamentē Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums.
  • Subsidētās elektroenerģijas nodoklis, kura piemērošanu tā maksātājiem un tā apmaksu reglamentē Saeimas pieņemtais subisētās elektroenerģijas nodokļa likums.

No katra nodokļu veida iegūtie ieņēmumi, tiek novirzīti atšķirīgu budžeta sadaļu vajadzībām. Tā piemēram, vieglo automobiļu un motociklu nodoklis ir paredzēts valsts un pašvaldību ceļu labiekārtošanai un uzturēšanai. Jāatzīst, ka mūsdienu realitātē, šis konkrētais nodoklis savu mērķi nepilda un līdz ar to ir pieaugušas diskusijas par nepieciešamību pēc šāda nodokļa pielāgošanas.

Nodokļu tipi

Pēc teorijas, pastāv dažādi nodokļu tipi. Prezicējot jāsāka, ka tam nav nekāda sakara ar to, kam katrs attiecīgais nodoklis tiek pielāgots. Tā piemērām, Latvijā tiek izmantots proporcionālais nodokļu tips, kas nozīmē, ka nodokļi tiek pielāgoti noteiktā procentu apmērā. Līdz ar to, palielinoties ienākumiem, proporcionāli palielinās arī nodokļos apmaksājamā summa.

Salīdzinājumam var minēt progresīvo nodokli, kura izmantošanas iespēja tika plaši aprunāta pēc finanšu krīzes pārvarēšanas. Šāda nodokļa tipa izmantošana nozīmē to, ka palielinoties ieņēmumiem, arvien pieaug procentuālais apjoms, kas ir jāapmaksā nodokļos. Piemēram, ja kāda indivīda ieņēmumi ir valstī noteiktās minimālā darba algas apmērā, tad nodokļos, no šīs summas ir jāapmaksā, pieņemsim, 5 procenti. Bet ja šī indivīda ieņēmumi būtu piecas reizes lielāki, tad nodokļos būtu jāapmaksā jau, pieņemsim, 15 procenti no ieņēmumu summas.

Lai gan šādas sistēmas izmantošana var šķist piemērota un ļoti izdevīga tiem, kas saņem pavisam nelielas darba algas un kuru kopējie ieņēmumi ir mazi, tā ir netaisnīga un atbalsta nevienlīdzības veidošanos sabiedrībā.

Kāpēc nepieciešami nodokļi

Kā jau minēts, liela sabiedrība daļa pilnībā neapzinās nodokļu un nodevumu piemērošanas patieso nozīmi valsts ekonomikā. Līdz ar to, pastāv liels nodokļu nemaksāšanas vai nodokļu optimizācijas risks, kas ilgtermiņā būtiski, negatīvā veidā, ietekmē Latvijas valsts ekonomikas attīstību. Tas nozīmē, ka tiek traucēta arī vienmērīga sociālās drošības attīstība, kas kopumā pasliktina valsts tautsaimniecības stāvokli, kā arī atsevišķu indivīdu dzīves apstākļus.

Pēc būtības, valsts kā tāda nevar pilnvērtīgi funkcionēt bez nodokļu piemērošanas saviem iedzīvotājiem. Līdz ar to, arī valsts pastāvēšana ir apdraudēta.

vopros

Nodokļu ieņēmumi ir iespējams svarīgākā valsts budžeta ieņēmumu sastāvdaļa, kas nozīmē, ka budžeta izdevumu segšana ir lielā mēra atkarīga tieši no piemēroto nodokļu nomaksas. Tātad, nodokļu nemaksāšanas gadījumā valsts budžeta ieņēmumi nesasniedz nepieciešamo līmeni un līdz ar to, rodas nepieciešamība samazināt arī budžeta izdevumus vai palielināt valsts parādu. Budžeta izdevumu samazināšana nozīmē, ka tiešā veidā cietīs ikviens, kas ir nodarbināts valsts vai pašvaldību institūcijās, kā arī bērnudārzos, skolās, augstskolās, slimnīcās, policijās un dažādos glābšanas dienestos nodarbinātos. Tam seko arvien lielāka nevēlēšanās maksāt piemērotos nodokļus, jo atsevišķu indivīdu ienākumi ir samazinājušies. Palielinoties vēlmei nemaksās nodokļus, šis aplis turpinās un valsts ekonomika, ilgtermiņā var ievērojami ciest. Pavisam neilgā laikā tiek ietekmēts arvien lielāks skaits dažādu tautsaimniecības nozaru un valsts ekonomika piedzīvo lejupslīdi.

Jāņem vērā, ka par to naudas daudzumu, kas nonāk valsts vai pašvaldību kasēs pēc iedzīvotāju nodokļu nomaksas, tiek nodrošināta arī pilsētu un reģionu labiekārtošana. Par piemēru tam var minēt pilsētu ielu apgaismojumu, par kura izmantošanu, netiešā veidā maksājam ar nodokļiem pašvaldībām.

Apskatot mūsdienu ekonomiku un tās darbības principus, kļūst skaidrs, ka nodokļi un nodevas ir neatņemama pasaules ekonomikas attīstības sastāvdaļa. Un neprasmīga nodokļu politikas veidošana var nopietni apdraudēt veselu valstu pastāvēšanu.

Par nodokļu nenomaksāšanu liecina dažādi rādītāji un to patiesi labi raksturo ēnu ekonomikas pastāvēšana un izmaiņas laika gaitā.

Ēnu ekonomika

Saukta arī par pelēko ekonomiku, ēnu ekonomika ir tā tautsaimniecības ienākumu sadaļa, kas nav uzskaitīta oficiālajā valsts statistikā. Šie ieņēmumi netiek deklarēti un par tiem netiek maksātāti nodokļi. TIeši iespēja izvairīties no nodokļu maksāšanas ir galvenais pelēkās jeb ēnu ekonomikas veidošanās iemesls Latvijā. Par būtisku iemeslu ir uzskatāma arī nelikumīgās darbības veikšana, kas ar ēnu ekonomikas palīdzību var tikt veiksmīgi realizēta. Turklāt tajā iesaistītās personas var viegli izvairīties no atbildības par šīs nelikumīgās darbības veikšanas. Ēnu ekonomika sevī ietver statistikā neuztverto saimniecisko darbību, izvairīšanos no piemēroto nodokļu maksāšanas, nelikumīgas darbības veikšanu un paralēlas darbības veikšanu.

Aplokðòu algas.

Ēnu ekonomikas veidošanās un attīstība ir viena no lielākajām valsts ekonomikas problēmām, kuras risināšana ir ļoti sarežģīta. Lai gan pastāvīgi notiek valsts mēroga cīņa par ēnu ekonomikas apkarošanu un izskaušanu tā aizvien attīstās. Īpašu ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugumu Latvija piedzīvoja līdz ar finanšu krīzes seku parādīšanos un būtiskajām izmaiņām nodokļu politikā, ko Latvija piedzīvoja sakarā ar pieminēto finanšu krīzi.

Par problēmu, ēnu ekonomika ir uzskatāma tāpēc, ka tā veicina nevienlīdzīgas konkurences veidošanos un izkropļo tirgus procesu veidošanos. Kā jau minēts, tā tiešā veidā ietekmē noteikto nodokļu iekasēšanu, kas tālāk negatīvi ietekmē valsts ekonomisko izaugsmi. Jāņem vērā arī tas, ka reālajai situācijai neatbilstoša statistika par valstī notiekošajiem procesiem, neļauj pieņemt tādus lēmumus, kas atbalstītu valsts ekonomikas izaugsmi un vienlaikus nodrošinātu sociālās drošības pieaugumu.

Labas zināšanas par nodokļu  sistēmu ir tava priekšrocība

Augstas un kvalitatīvas iedzīvotāju zināšanas par valsts nodokļu sistēmu, dažādām tās sastāvdaļām un to kopējo nozīme valsts attīstībā dažādā veidā var ietekmēt šo cilvēku dzīves līmeni.

Pirmkārt jau tas tiek ietekmēts netiešā veidā. Kā minēts iepriekš, runājot par nodokļu nozīmi un to nepieciešamību. Ja ikviens valsts iedzīvotājs pilnībā apzinātos to, cik liela nozīme ir pilnīgai un godīgai nodokļu nomaksai, kā arī valsts sistēma darbotos pāredzamāk, ilgtermiņā valsts ekonomiska noteikti piedzīvotu stabilu izaugsmi. No šādas situācijas ieguvējs būtu ikviens Latvijas Republikas iedzīvotājs.

Otrkārt, kā jau minēts, Latvijas nodokļu sistēma, lai gan ir sarežģīta, salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm ir ļoti vienkārša. Turklāt tā paredz dažādus atvieglojumus ikvienam nodokļu maksātājam. Atliek vien tuvāk iepazīties ar Latvijas nodokļu sistēmu un atsevišķām tās sastāvdaļām un kļūst skaidrs tas, ka ikvienam iedzīvotājām ir iespēja uz dažāda apmēra atvieglojumiem un nodokļu atmaksu.

Šīs iespējas mainās atkarībā no maksājamā nodokļa un tās tiek reglamentētas katra atsevišķā nodokļa, Saeimas izdotajā likumā. Šīs iespējas mainās atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram nodokļu maksātāja ģimenes stāvokļa.

Nodokļi – neatņemama mūsdienu valsts pastāvēšanas sastāvdaļa

Tātad, skaidrs ir tas, ka dzīvojot mūsdienu sabiedrībā un mūsdienīgā valstī, kas balstās uz mūsdienu ekonomikas principiem, bez nodokļu maksāšanas valsts iekārta nespēj pilnvērtīgi darboties. Tas nozīmē, ka arī pašas valsts pastāvēšana ir pilnībā apdraudēta. Nodokļiem ir patiesi liela nozīme valsts ilgspējīgā attīstībā.

Nodokļu maksāšanas sistēma ļoti tiešā veidā ietekmē valsts ekonomikas izaugsmi un tas nozīmē, ka pret šo sistēmu ir jāizturas ar lielu rūpību. Nepareizu lēmumu pieņemšana, kas saistīta ar izmaiņu veikšanu valsts nodokļu sistēmā, var pavisam neilgā laikā novest pie ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Ņemot vērā iepriekš pieminēto apli, kadā nodokļi ietekmē cilvēku lēmumus par to nomaksu, kas savukārt ietekmē valsts un pašvaldību budžeta veidošanu, kļūst skaidrs, ka nepareiza lēmumu pieņemšana var izraisīt pilnīgu valsts ekonomikas sabrukumu.

Tas nozīmē, vienlīdz lielu lomu veiksmīgas nodokļu politikas veidošanā spēlē gan atbildīgās valsts amatpersonas un institūcijas, gan ikviens valsts iedzīvotājs, kā nodokļu maksātājs.

Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, ka ikvienam valsts iedzīvotājam ir pietiekošas zināšanas par to kādi ir nodokļi Latvijā un kā veidojas kopēja nodokļu sistēma.